Vuovdamáhtu (Setaria tundra)

Vuovdamáhtu lea parasihtta mainna boazu sáhttá skihpat, earenoamážit liegga ja njuoska gessiid maŋŋel go leat ollu divrrit. Parasihtta sáhttá addit ruovttoguolgga, vuoimmehuhttit, ja vuovda- ja vuoivvassieja mii baggada. Earenoamážit miesit skihpet. Maŋŋel logiid jagiid goas parasihtta ii leat duođaštuvvon registrerejuvvui parasihtta fas Nuorta- ja Oarje-Finnmárkkus 20025:s. Dikšu Ivomec vet.® dálkasiin maŋŋel go čuoika lea heaitán girdime čakčat goddá parasihta ja eastada ahte boazu skihpá.

Dávdamearkkat

Go lae duođalaš infekšuvdna vuovdamáđu (Setaria tundra) geažil de oaidná ahte boazu lea bakkas ja ahte das lea ruovttoguolga mii lea goikkis ja heittot ja lea vuoimmehuvvan (Govva 1). Go njuovvá oaidná golgosa (čázi) vuovdagis, ja vuovda- (Govva 2) ja vuoivvassieja (Govva 3). Dan oaidná go vuovda ja vuoivasa bajildus šaddá rušas ja ihtet vilges dielkkut/sajit. Ealli ja jápmán máđut oidnojit friddja vuovdagis (Govva 4). Bohccot main lea garra infekšuvdna vuoimmehuvvet. Geahppa infekšuvnnaid ii oainne ealli bohccuin, muhto go njuovvá de oaidná gehppes vuovda- ja vuoivvascuozzasieja.

Govva 1. Miessi mii lea dohppehallan garrasit vuovdacuozzamáhtui (Setaria tundra). Miessi lea hurvvas, ja das lea ruovttoguolga ja lea vuoimmehuvvan. Govva: Sauli Laaksonen.
Govva 2. Vuovdacuozzasiedja bohccos mii lea infiserejuvvon vuovdamáđuin (Setaria tundra). Rušu siedjunreakšuvdna vuovdacuoccas (vilges njuolla). Govva: Ester Malmström.
Govva 3. Vuoivvascuozzasiedja bohccos mii lea infiserejuvvon vuovdacuozzamáđuin (Setaria tundra). Rušu siedjunreakšuvdna bajildusas (Vilges njuolla). Govva: Ester Malmström. ​​​​
Govva 4. vuovdamáhtu (Setaria tundra) friddja bohcco vuovddas (čáhppes njuolla). Duogábealde oaidná čoavjji ja čoliid. Govva: Ingebjørg H. Nymo.

Njoammunávdnasat ja njoammungeainnut

Govva 5. Vuovdamáđu (Setaria tundra) eallingeardi Ráhkaduvvon BioRender.

Fuomášeapmi

Vuovdamáđu birra čilgejuvvui vuosttaš geardde Ruoššas Arkhangelsk-guovllus 1929:s. Vuosttaš dovddus leavvan Fennoskándias dáhpáhuvai 1972-1973, sihke Ruoŧa ja Suomas bohccuin sullii oktanaga. 1973-1974:s ledje Finnmárkku bohccot dohppehallan. Áigodagas 1976-1980 gávdnui dat dušše 4-7% njuvvojuvvon bohccuin Guovdageainnus. Ođđaset áiggis leat Suomas registrerejuvvon stuorát leavvamat 2003:s ja 2014:s. Veterinearainstituhtta duođaštii vuovdamáđu bohccuin Norrlánddas, Ruoŧas, 2024:s ja 2025:s. Skábmamánus-juovlamánus 2025 registrerejuvvui parasihtta njuovahagas Finnmárkkus máŋgga orohaga bohccuin. Dát lea vuosttaš háve go duođaštuvvui Norggas máŋgalogi jahkái.

Iskkusváldin

Vuovdamáhtoinfekšuvnnaid sáhttá dikšut Ivomec vet.® injekšuvnnain (1 mL/50 kg náhki vuollái). Ivermektiidna goddá sihke olles šattot vuovdamáđuid vuovddas ja šaddi máhtomuttuid varas. Buoremus dikšunáigi lea maŋŋel go čuoika lea heaitán girdime čakčat ja ovdal go parasihtta lea šaddan nu stuoris ahte buktá dávdda. Buoremus dikšunáigi lea danin dábálaččat golggotmánus/skábmamánus.

Eastadeapmi

Vuovdamáđu njoammuma bohccuide sáhttá eastadit go atná bálggahanguovlluid go leat ollu divrrit. Dát mearkkaša sirdit bohccuid guohtumiidda ordaráji bajábealde, dávjá badjosis (duoddaris), gos galmmas ja biekkat dagahit ahte divrešlájaide lea heajos dilli.

Buhtadus

Lea vejolaš ohcat buhtadusa Eanandoallodirektoráhtas go mássá ollu bohccuid dávdda leavvama geažil. Ohcangáibádusat lea čilgejuvvon Boazodoalu ovddidanfoandda láhkaásahusas, kapihtal 2. Eanet dieđut maid leat dahkan go lea leamaš vuoiŋŋašmáhtoleavvan geahča artihkkalaš Boazodoalloođđasiin 2020, nr. 2, siidu 18-23.

Eanet dieđut

Jus dus leat gažaldagat vuovdamáđu dahje eará dávddaid birra bohccuin, váldde áinnas oktavuođa boazodearvvašvuođabálvalusain, telefonnummara 48 50 70 06 bokte dahje e-poastta: post@reinhelsetjenesten.no bokte.